Kā sākt?
Ir jāpiereģistrējas sistēmā. (www.ekonts.lv -> reģistrēties vai pēc saites: reģistrēties).
Lai sāktu strādāt sistēma obligāti ir jāpiereģistrē uzņēmums. Uzreiz pēc veiksmīgas reģistrācijas sistēma piedāvās reģistrēt jaunu uzņēmumu, kam Jūs vedīsiet grāmatvedību. Sistēma brīdinās, ka nevienu operāciju Jūs nevarēsiet izpildīt, kamēr nav reģistrēts uzņēmums.
Kad uzņēmums ir piereģistrēts, Jūs varat sākt strādāt.
Kā sākt?
Sistēmā ir speciālais konts “0000-Atlikumu pārnešana”. Ir jāveic grāmatojumi izmantojot šo kontu.
Piemērām Jums ir sekojoša bilance iepriekšēja gadā beigās:
2310 – Norēķini ar pircējiem un pasūtītajiem 200 Eur
2620 – Norēķinu konti bankas 100 Eur
3110 – Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls 200 Eur
6110 – Ieņēmumi no pamatdarbības 100 Eur
Tad ir jāizveido grāmatojums. Aprakstā noradām: “Bilances pārnešanā”, grāmatojumā datuma ievadīsim iepriekšējā gada beigas datumu, piemēram 2015-12-31. Spiežam “+pievienot elementu” pogu, lai būtu četri grāmatojumi, un veidojam sekojošus grāmatojumus:
D 2310 K 0000 200 EUR
D 2620 K 0000 100 EUR
D 0000 K 3110 200 EUR
D 0000 K 6110 100 EUR
Ja Jūs gribat sistēma veikt pilnu debitoru uzskaiti, sadalot pa klientiem, un piemēram, debitoru parāds patiesībā sastāv no divu klientu parāda. Klients A ir parādā 100 EUR un Klients B ir parādā 100 EUR, tad ir jāveido divi atsevišķie grāmatojumi:
Grāmatojums (ievadot Klientu A)
D 2310 K 0000 100 EUR
Grāmatojums (ievadot Klientu B)
D 2310 K 0000 100 EUR
Grāmatojums (neievadot klientu)
D 2620 K 0000 100 EUR
D 0000 K 3110 200 EUR
D 0000 K 6110 100 EUR
Grāmatojumi
Operācijas -> Grāmatojumi
Sistēma ļauj veidot grāmatojumu starp diviem kontiem vai starp vairākiem kontiem. Laukā “Apraksts” tiek noradīts kopējais apraksts visiem grāmatojumiem. Grāmatojuma datums, ir datums ar kuru grāmatojums tiek ierakstīts grāmatvedības reģistros. Ar pogu “+pievienot elementu” ir iespējams pievienot grāmatojumu. Katram grāmatojumam obligāti tiek noradīts debeta konts, kredīta konts un summa. Katram grāmatojumam var arī pievienot individuālo aprakstu, bet tas nav obligāti. Poga “Grāmatot” izpilda grāmatojumu, bet poga “Saglabāt ka uzmetumu” saglabā grāmatojumu ka melnrakstu. Lauks klients ļauj sasaistīt grāmatojumu ar klientu, kas, savukārt, ļauj dabūt konta apgrozījumus un atlikumus klientu griezumā, kas īpaši lietderīgi veidojot PVN deklarācijas vai debitoru/kreditoru sarakstu. Apmaksāt izejošo/ienākošo rēķinu lauki ir nepieciešami, ja tiek veidots grāmatojums, kurš apmaksa iepriekš izveidoto izejošo rēķinu vai ienākošo rēķinu attiecīga sadaļā.
Grāmatojumus drīkst kopēt, vai veidot no iepriekš sagatavotiem šabloniem.
Sistēmas pamatfunkcijas
Izējošie rēķini
Operācijas ->Izejošie rēķini
Sistēma ļauj izrakstīt klientiem rēķinus. Ir iespējams, ka rēķinus izraksta uzņēmuma vadītājs, vai menedžeris uz izsuta klientiem uz epastiem, bet pec tam rēķinus grāmato un apmaksa grāmatvedis.
Veidojot jaunu rēķinu ir jāizvēlas rēķina veids (Rēķins, avansa rēķins, Pavadzīme vai Pavadzīme-rēķins), klientu, rēķina izrakstīšanas un apmaksas datumu, apmaksas veidu. Ir iespēja pievienot papildus informāciju klientam. Jāizvēlas prece/pakalpojums. Var pievienot katrai precei/pakalpojumu rindiņai papildus informāciju. Cena automātiski aizpildīsies no preces/pakalpojuma kartiņas. Ir jāievada skaits un sistēma automātiski parēķinās rēķina kopsummu un PVN summu. Poga “Izveidot rēķinu” izveido rēķinu, kurš ir gatavs sūtīšanai klientam, bet poga “Izveidot un grāmatot” izveido rēķinu un uzreiz atver režīmu, kur ir iespējams grāmatot rēķinu.
Automātiskas numerācijas algoritms ir konfigurējams (skatīt Uzstādījumi -> uzņēmumi)
Kad rēķins ir izveidots no rēķina “skatīšanas” režīma ir iespējams sūtīt rēķinu klientam uz epastu ar podziņu “Aploksne” vai ar pogu “lejupladēt” lejup lādēt sava datorā drukāšanai vai atliktai sūtīšanai klientam uz epastu.
Līdz brīdim kad rēķins ir iegrāmatots rēķinu var mainīt, bet kad rēķins jau ir iegrāmatots rēķinu var atcelt vai apmaksāt.
Rēķinus var kopēt vai veidot no iepriekš saglabātiem šabloniem.
Ienākošie rēķini
Operācijas ->Ienākošie rēķini
Rēķini no pakalpojumu vai preču piegādātajiem, tai skaitā čeki tiek reģistrēti šī sadaļā. Ir jāievada rēķina veids (rēķins, avansa rēķins, čeks, pavadzīme), klientu, rēķina numuru, rēķina datumu, apmaksas datumu un grāmatojumu datumu, ar kuru rēķins tiek reģistrēts grāmatvedības reģistros. Ir jāievada rēķina summa un PVN summa. Sistēma automātiski izveidos grāmatojums uz atbilstošiem kontiem. Ja jūsu uzņēmums nav PVN maksātājs ir jāievada rēķinu kopsummu, bet PVN lauku nav jāaizpilda. Aprakstā var ierakstīt rēķina aprakstu, tai skaitā precēs aprakstu, skaitu un tam līdzīgas detaļas. Ar pogu “Izveidot rēķinu un grāmatot”
var saglabāt rēķinu un uzreiz pariet pie rēķina grāmatošanas. Ar pogu “Izveidot rēķinu” var saglabāt rēķinu, bet iegrāmatot to vēlāk.
Rēķinus vat kopēt, apmaksāt un atcelt.
Avansa norēķini
Operācijas ->Avansa norēķini
Sistēma ļauj reģistrēt avansa norēķinus. Obligāti ir jāievada darbinieku, kurš ir avansa norēķinu persona, avansa norēķinu sagatavošanas datumu, avansa norēķinu periodu (no, līdz datumus). Sistēma ģenerē avansa norēķina numuru automātiski. Automātiskas numerācijas algoritms ir konfigurējams (skatīt Uzstādījumi -> uzņēmumi), bet ir iespējams arī ievadīt individuālo iekšējo numuru. Darbinieka kartiņā ir speciālais lauks “Personas avansu norēķinu konts”. Šī laukā ir jāievada vai no kopīgais 2380 konts (parasti tiek darīts, ja uzņēmumā ir vienīga avansu norēķinu persona), vai nu ir jāizveido katram darbiniekam individuālais avansu norēķinu konts zem 2380 kontu plāna posteņa. Veidojot avansa norēķinu sistēma automātiski pārbaudīs attiecīgā darbinieka avansu norēķinu konta atlikumu perioda sakumā un aizpildīs “Atlikums no iepriekšēja perioda” lauka vērtību, ka arī pārbaudīs avansu norēķina konta apgrozījumu noradītā periodā aizpildīs automātiski lauku “Saņemtā summa periodā”. Minētus laukus varēs arī koriģēt ar rokam.
Tabulā ir jāievada attiecīgā perioda dokumentus ar datumu, klientu (dokumenta noradītais uzņēmums, aprakstā ir jānorada čeka numurs un citas nepieciešamas detaļas. Summa – čeka/dokumenta pilna summa, t.sk.PVN – ir jāievada PVN summa. Ja Jūsu uzņēmums nav PVN maksātājs, tad t.sk.PVN ir jāatstāj tukšs. Debeta konts ir zaudējumu konts, uz kuru ir jāiegrāmato attiecīga summa. Ja čekā/dokumentā ir summas, kuras ir jāattiecina uz atsevišķiem zaudējumu kontiem, tad čeks/dokuments ir jāsadala vairākās rindiņās un jāgrāmato katra daļā uz savu kontu.
Ar “Izveidot avansa norēķinu” pogu sistēma saglabā avansa norēķinu un sagatavo grāmatojumus. Ja avansa norēķins ir aizpildīts pareizi un grāmatojumi atbilst, tad var spiest pogu grāmatot un avansa norēķins būs iegrāmatots.
Kad avansa norēķins ir ievadīts, to var izdrukāt no avansu skatīšanas režīma. Ir jāspiež printera podziņa . Atvērsies avansa norēķinu drukāšanas forma. Ap podziņu “Izdrukāt” var izdrukāt avansa norēķinu, lai to parakstītu avansu norēķinu persona, grāmatvedis un uzņēmuma vadītājs.
Avansa norēķinus var kopēt un atcelt.
Kases operācijas
Operācijas ->Kase
Kases sadaļā tiek reģistrēti Kases ieņēmumu un izdevumu orderi ka arī tiek veidota Kases grāmata. Ievadot kases orderi ir jāievada klients (ja ir nepieciešams), grāmatojuma datums, apraksts. Sistēma ģenerē kases ordera numuru automātiski. Automātiskas numerācijas algoritms ir konfigurējams (skatīt Uzstādījumi -> uzņēmumi), bet ir iespējams arī ievadīt individuālo iekšējo numuru. Ir jāievada korespondējošais konts un summa.
Poga “Grāmatot” izveido kases grāmatojumu un veic atbilstošus grāmatojumus, bet poga “Saglabāt ka uzmetumu” saglabā kases orderi ka melnrakstu.
Kases orderus var kopēt un atcelt.
Banka
Operācijas ->Banka
Sistēma var ielādēt bankas izrakstu no internetbankas. Internetbankā ir jāsaglabā fails XML (FidaVista) formātā sava datorā. Pēc tam šo failu ir jāielādē sistēma ap pogu “Ielādēt bankas izrakstu”. Bankas izraksta ieraksti paradīsies sarakstā un Jūs varēsiet apstrādāt katru no tiem ar pogu “Izveidot grāmatojumus”. Sistēma automātiski atvērs grāmatojumu formu un aizpildīs debeta/kredīta kontu, grāmatojuma datumu, summu un aprakstu. Būs jāizvēlas vienīgi korespondējošais konts un ja ir nepieciešams klientu. Ja bankas izraksta ieraksts ir ienākoša vai izejoša rēķina apmaksa, tad sistēma automātiski meklēs atbilsoūs klientu/rēķinu.
Darbinieki
Darbinieki ->Darbinieki
Darbinieku kartiņā ir vairākas cilnes.
Darbinieka pamatinformācijas cilnē tiek reģistrēti darbinieka/ces vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, teritorijas kods un avansu norēķinu konts (ja darbinieks saņems avansa maksājamus).
Pases dati cilnē tiek reģistrēti darbinieka pases dati.
Bankas dati cilnē tiek reģistrēts darbinieka bankas konts (ja ir)
Nodokļu grāmatiņa cilnē tie reģistrēti nodokļu grāmatiņās dati
Alga cilnē tiek reģistrēts darba uzsākšanas datums un pēdējā darba diena. Ir būtiski pareizi aizpildīt divus datumus, jo sistēma nerēķinās algu līdz darba sakuma datumam un pēc pēdējās darba dienas. “Darba grafiks” laukā tiek ievadīts vai nu darbinieks strādā gabalalgu (Pilna laika) vai ir stundas apmaksa (Nepilna laika). Ja darbiniekam ir gabalalga, tad darba tabele ir nepieciešamā tikai atvaļinājumu un slimību reģistrēšanai, bet ja darbiniekam ir stundu apmaksā, tad ir obligāti jāievada darba tabeles attiecīgam mēnesim ar stundu piefiksēšanu katrai dienai (Darbinieki -> Darba tabeles). Pamatalga tiek reģistrēta gabalalga Pilna laika tipa darbiniekiem. Stundu likmes ir jāievada nepilna laika tipa darbiniekiem. Minimāla alga ir jāievada gadījumiem, kad darba līguma ir fiksēta algas minimums, kurš tiek maksāts gadījumos, kad pēc aprēķiniem sanāk alga mazāka par šo minimumu. Ir jāliek ķeksītis “Vai jāpiemēro neapliekamais minimums?” gadījumā ja darbiniekam šī darba vietā ir jāpiemēro neapliekamais minimums. Ir jāievada personu apgādībā skaitu. “Citi atvieglojumi” laukā ir jāievada invaliditātes atvieglojumi un citi, ja darbiniekam tādi ir.
Nodokļu likmes cilnē ir jāievada nodokļu likmes un atvieglojumu summas. Sistēma automātiski aizpilda laukus pēc esošas līkumošanas standarta gadījumam, bet ir iespēja tos mainīt. Piemēram, ja Jūsu uzņēmums ir mikro uzņēmuma nodokļa maksātājs, tad ir jāievada visās ailēs 0.
Grāmatojumi cilnē sistēma automātiski aizpilda kontus, uz kuriet tiks veikti grāmatojumi, bet tos var arī mainīt, piemēram, ja gribat katram darbiniekam izveidot savu algas norēķinu kontu zem 5610 bilances posteņa.
Darba tebeles
Darbinieki ->Darba tabeles
Šī sadaļa tiek ievadīti darba tabeles nepilna laika darbiniekiem, ka arī tiek reģistrēti atvaļinājumu un slimības lapas pilna laika darbiniekiem, kuri saņem gabalalgu.
Lai izveidotu darba tabeli darbiniekam ir jāizvēlas Darbinieks, gads un mēnesis. Darba tabeles var kopēt no citam šī mēneša darba tabelēm. Piemēram, Jums ir divi darbinieki ar līdzīgam darba stundām, tad ir jāievada darba tabele vienam darbiniekam attiecīgajā mēnesī, un pārējiem darbiniekiem var kopēt darba tabeles no pirmā darbinieka.
Ar pogu “Rediģēt/izveidot darba tabeli” var izveidot vai rediģēt jau izveidoto darba tabeli attiecīgam darbiniekam un mēnesim. Ar pogu “Ģenerēt atskaiti” var izveidot darba tabeli drukāšanai un saglabāšanai grāmatvedības reģistros. Ģenerējot darba tabeli ievadīt darbinieku ir obligāti, bet veidojot atskaiti var nenoradīt. Tad atskaite būs ģenerēta visiem darbiniekiem.
Algas
Darbinieki ->Algas
Ar pogu “Automātiski rēķināt algas” var automātiski aprēķināt algas vienam vai visiem darbiniekiem. Sistēma automātiski balstoties uz darbinieku kartiņā noradītas informācijas (tai skaitā darba uzsākšanas un beigu datumiem) un attiecīga perioda darba tabelēm izveidos algas ierakstus “Jauns” statusā. Jūs varēsiet tos rediģēt pirms iegrāmatot.
Poga “Izveidot algas ierakstu” veido algas pusautomātiskā režīmā. Ir jāizvēlas darbinieks un periods. Sistēma balstoties uz darbinieka kartiņā noradīto informāciju (tai skaitā darba uzsākšanas un beigu datumu) un attiecīga perioda darba tabeli aizpildīs visus laukus. Lauku vērtības var mainīt nepieciešamības gadījumā. Pogu “Izveidot” saglabā algas ierakstu “Jauns” statusā. Ar pogu grāmatot var pariet grāmatošanas režīmā, kur var nomainīt kontus un summas nepieciešamības gadījumā.
Atvaļinājums tiek rēķināts pēc sekojošā algoritma:
- no attiecīga mēneša darba tabeles tiek ņemts atvaļinājuma dienu skaits
- no iepriekšējo 6 mēnešu darbu algu kartiņām tiek ņemts bruto ienākums un darba dienu skaits un tiek aprēķināts viedējais darba dienas ienākums dalot bruto ienākumu ar darba dienu skaitu
- attiecīgā mēneša atvaļinājuma dienu skaits tiek reizināts ar vidējo bruto ienākumu iepriekšējo 6 mēnešu laikā.
Atskaites
Sistēmā ir pieejamie sekojošas atskaites:
Ar algu saistītas atskaites:
Paziņojums par izmaksātām summas (Darbinieki -> Paziņojums par izmaksātām summas) tā ir standarta atskaite, kuru izsniedz darbiniekiem pēc pieprasījuma vai darbu attiecību izbeigšanas gadījumā.
Kopsavilkums (Darbinieki -> Kopsavilkums) atskaite rada ienākumus un ieturējumus katram darbiniekam mēnešu sadalījumā.
Algu saraksts (Darbinieki -> Algu saraksts) rada visu darbinieku algu saraktu ar ieturējumiem attiecīgā mēnesī.
Grāmatvedības reģistru atskaites:
Atlikumi kontu plāna posteņos (Atskaites -> Atlikumi kontu plāna posteņos) atskaite rāda uzņēmuma bilanci. Ir jānorada divi datumi no un līdz. Atskaite radīs bilanci uz “līdz” datumu un apgrozījumu kontu plāna posteņos par periodu “no – līdz” datumiem. Uz katru rindiņu var noklikšķināt un apskatīt kontus ar attiecīgiem atlikumiem un apgrozījumiem.
Virsgrāmata (Atskaites -> Virsgrāmata) atskaite rāda kontu atlikumus uz “līdz” datumu un apgrozījumu kontos par periodu “no – līdz” datumiem. Uz katru rindiņu var noklikšķināt un apskatīt konta izrakstu par attiecīgo periodu.
Konta apgrozījumā pārskats (Atskaites -> Konta apgrozījumā pārskats) atskaite rāda konta izrakstu par noteikto periodu. Uz katras rindiņas var noklikšķināt un apskatīt transakciju, kura izveidoja attiecīgo grāmatojumu.
Konta apgrozījumi (grupēts) (Atskaites -> Konta apgrozījumi (grupēts)) rada kontu atlikumus sadalītus pēc korespondējoša konta.
Konta apgrozījumi (pēc klienta) (Atskaites -> Konta apgrozījumi (pēc klienta)) rada kontu atlikumus sadalītus pēc klienta. Ļoti ērti veidot PVN deklarācijas, atšifrēt debitorus/kreditorus.
Preču piegādes un pārvadājuma dokumentu reģistrs (Atskaites -> Preču piegādes un pārvadājuma dokumentu) rada ienākošus rēķinus par periodu.
Savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akts (Atskaites -> Savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akts) veido savstarpējo norēķinu salīdzināšanas aktus.
Hronoloģiskais reģistrs (Atskaites -> Hronoloģiskais reģistrs) rada visus grāmatojumus par periodu.
Konti
Sistēma ir iespējams reģistrēt neierobežotu kontu daudzumu. Katrs konts tiek savienots ar vienu no bilances posteņiem. Piemēram, Jums ir trīs bankas konti. Šī sadaļā ir iespējams atvērt trīs kontus zem 2620 bilances posteņa. Pirmais konts 2621 pirmajā bankā, 2622 otrajā un tā tālāk. Tapāt ar avansa norēķiniem. Katram darbiniekam var atvērt savu avansu norēķinu kontu un uzskaitīt katra darbinieka parādu atsevišķi.
Reģistrējot jaunu uzņēmumu sistēma automātiski atver katram bilances postenim vienu kontu.
Klienti
Pamatdati->Klienti
Šī sadaļā tiek reģistrēti uzņēmuma klienti, piegādātāji. Izrakstot izejošo rēķinu klients ir obligāts. Gandrīz visās operācijas ir ievadāms klients. Piemēram, izrakstot izejošo rēķinu klient ir obligāts, jo no klienta kartiņas tiek ņemta reģistrācijas informācija, adrese. Vadot grāmatojumus arī ir iespējams ievadīt klientu. Tas ir nepieciešams, kad piemēram tiek ievadīts grāmatojums, kurš apmaksa izejošo rēķinu.
Jebkurā sistēmas režīmā, kur ir iespēja ievadīt klientu ir speciāla poga , ar kuras palidzību var piereģistrēt jaunu klienta. Nospiežot uz “+” pogu atvērsies jauns logs ar tukšu jaunā klienta kartiņu. Savukārt ar pogu ir iespēja rediģēt jau izvelēto klientu.
Preces/Pakalpojumi
Pamatdati->Preces/pakalpojumi
Šī sadaļa tiek reģistrētas preces un pakalpojumi, kuri tiek izmantoti pie izejošo veidošana. Vadot izejošus rēķinus ir obligāti izvelēties vienu vai preces/pakalpojumus no šīs sadaļas. Katra izejoša rēķina rindiņa ir balstīta uz preci/pakalpojuma no šīs sadaļas.
Īsais nosaukums – nosaukums sistēmas iekšējam vajadzībām, lai atspoguļotu sarakstos un t.tml, kur vieta ir ierobežota.
Pilnais nosaukums – nosaukums, kurš radīsies izejošos rēķinos. Vadot izejošo rēķinu ir iespēja pievienot papildus detaļas katrai rēķina rindiņai. Piemēram, ja preces/pakalpojuma nosaukums ir “Grāmatvedības apkalpošana” tad vadot izejošo rēķinu var papildināt attiecīgo rindiņu ar “Periods 06.2016”.
Mērv – mērvienība. Katrā rēķina rindiņā radās mērvienība, Gab.,mēnesis un tml. Pieejamas vērtības: Gab., Kg, Tonna, Gr, Metrs, cm, m2, m3, Stund., Diena, Mēnesis, Cilvēks, Dzīv., Megavats, Kilovats, Telpa, Koeficients.
Cena – pakalpojuma cena. Var arī mainīt izrakstot izejošo rēķinu.
PVN piemērojas (Jā/Nē) – vai ir jāpiemēro PVN attiecīgai rēķina rindiņai. Ja firma nav PVN maksātājs, tad ir jāizvēlas “PVN nepiemērojas”.
PVN likme – ja PVN piemērojas, tad ir jāievadā PVN likme. Parasti 21, bet likumdošanā ir atrunāts, ka eksistē pakalpojumi, kuriem piemērojas atvieglotā likme.
Neaktīvs – gadījumā ja pakalpojums vairs netiek izmantots var uzlikt ķeksīti un pakalpojums vairs neradīsies sarakstā veidojot jaunu izejošu rēķinu.
Vadot izejošo rēķinu ir pieejama poga ar kuras palīdzību var atvērt tukšu preces/pakalpojuma kartiņu, lai ievadītu preci/pakalpojumu un uzreiz to izmantot pie izejoša rēķina veidošanas.
Pamatlīdzekļi
Pamatdati->Pamatlīdzekļi
Šī sadaļa tiek reģistrētas pamatlīdzekļu kartiņas. Tiek ievadīta reģistrācijas informācija, derīguma termiņš, iegādes vērtība. Sistēma rēķina pamatlīdzekļu amortizāciju.
Šabloni
Pamatdati->Šabloni
Šī sadaļā tiek reģistrēti grāmatojumu un izejošo rēķinu šabloni. Veidojot jaunus grāmatojumus vai izejošo rēķinu ir iespējams izmantot iepriekš saglabāto šablonu.
Uzņēmuma pārslēgšanā
Uzņēmuma pārslēgšanā
Augšējā joslā labajā stūrī tiek radīts aktīva uzņēmuma nosaukums. Ja Jums ir vairāki uzņēmumi, tad blakus aktīva uzņēmuma nosaukumam tiek radīta bultiņa. Spiežot uz bultiņu radās pieejamo uzņēmumu saraksts.
Uzņēmuma uzstādījumi
Uzstādījumi -> uzņēmumi
Šī sadaļā ir iespējams ievadīt jaunu uzņēmumu, kura uzskaiti Jūs gribat vest ekonts sistēmā, ka ir iespējams rediģēt esošus uzņēmumus. Uzņēmuma kartiņā Jūs ir iespējams ievadīt ne tikai uzņēmuma reģistrācijas informāciju, bet arī vadītāja, grāmatveža vārdu uzvārdu, VID teritoriālā iestāde lai tie radītos drukātās formās.
Rediģējot uzņēmuma otrajā cilnē (uzstādījumi) ir iespējams konfigurēt automātiskas numerācijas algoritmus katram operācijas veidam. Katram operācijas veidam ir “Numura prefikss” lauks un “Numurs”. Ievadot grāmatojumiem prefiksu GRAM un numuru 100 numerācija sāksies ar GRAM100. Sistēma turpinās ar GRAM101 un tā tālāk.
Pēc noklusējuma sistēmā atceltie dokumenti netiek radīti, bet var noņemt ķeksīti un tad atceltie dokumenti radīsies sarakstos ar “Atcelts” statusu.
Pēc noklusējuma sistēmā atceltas transakcijas netiek radītas kontu atskaitēs un apgrozījumos, bet var noņemt ķeksīti un tad atceltas transakcijas radīsies atskaitēs. Zem transakcijām šeit tiek saprasts grāmatvedības reģistru ieraksti.
Piemēram, atceļot izejošo rēķinu var radīt/neradīt pašu rēķinu visu izejošo rēķinu sarakstā ka arī var atsevišķi radīt/neradīt grāmatojumus, kurus izejošais rēķins ir noģenerējis kontos.
Valodas pārslēgšana
uzstādījumi -> language
Sistēma ir pieejama divās valodās. Krievu un latviešu. Jebkurā brīdī ir iespējams pārslēgties starp latviešu/krievu valodām.
Profila uzstādījumi
Uzstādījumi –> Profils
Šī sadaļā var mainīt savu reģistrācijas informāciju ka arī nomainīt paroli.
Apsaimniekošanas modulis
Rēķinu izrakstīšanas kartība
1. Pārliecināties, ka visi dzīvokļi/īpašnieki/skaitītāji reģistrēti sistēmā
2. Ievadīt skaitītāju radījumus (Mājas -> Mainīt skaitītāju rādījumus). Tai skaitā pielietot vidējus skaitītāja rādījumus.
3. Palaist vidējo skaitītāju radījumus visiem skaitītājiem (funkcija: vidējo kalkulācija)
4. Palaist skaitītāju radījumu atskaiti. Rekomendējam šo atskaiti katru mēnesi saglabāt excel failā, lai varētu salīdzināties un izmantot ka izejas punktu gadījumā ja ir nepieciešamība izrakstīt rēķinus citā sistēmā. (Mājas -> Skaitītāju atskaite)
5. Izveidot rēķinu ģenerēšanas atskaiti (Mājas -> Ģenerēt rēķinus). Atskaite paradīs izlietotus karstā un auksta ūdens kubikmetrus. Lietojot šos datus ir iespējams aprēķināt apkures un karstā/auksta ūdens tarifus.
6. Atjaunot pakalpojumu tarifus
7. Izveidot rēķinu ģenerēšanas atskaiti (Mājas -> Ģenerēt rēķinus) un pārliecināties, ka summas sakrīt ar piegādātāju piestādītiem rēķiniem.
8. Ja summas nesakrīt, tad noskaidrot iemeslu un atgriezties pie rēķinu ģenerēšanas atskaites līdz brīdim kad visas summas ir ticamas.
9. Saglabāt izrakstu no internetbankas fidavista (xml) formātā un ielādēt sistēmā. (Operācijas -> Banka -> Ielādēt bankas izrakstu)
10. Apmaksāt rēķinus. Bankas izrakstā uz katras operācijas ir jāspiež poga “izveidot grāmatojumu”.
11. Palaist sodu pārkalkulēšanu (Mājas -> Pārkalkulēt sodus)
12 Palaist rēķinu ģenerēšanu. Rekomendējam izveidot vienu rēķinu, lai pārbaudītu rezultātu un pēc tam laist visus rēķinus. (Mājas -> Ģenerēt rēķinus -> Ģenerēt rēķinus)
13. Palaist rēķinu izsūtīšanu uz e-pasta adresēm (Mājas -> Sūtīt epastus/lejuplādēt rēķinus -> Sūtīt epastus).
14. Palaist kopsavilkuma atskaiti un saglabāt. Kopsavilkumu var izdrukāt (Mājas -> Rēīnu kopsavilkums)
Ka izlabot izrakstīto rēķinu
- Ir nepieciešams atcelt nekorekto rēķinu. Atcelot rēķinu tiek automātiski dzēsti arī atbilstoša rēķina grāmatojumi.
- Novērst celoni, kāpēc rēķins bija nepareizs un atkārtoti izveidot rēķinu.
- Ģenerēt atbilstošo rēķinu. Ģenerējot rēķinu sistēma izmanto aktuālus datus no tarifiem/parādiem/atlikumiem un tml..
- Neaizmirstiet saglabāt jauno kopsavilkuma tabulu, jo tā var mainīties.
Kā nomainīt/pievienot jaunu skatītāju
Ir nepieciešams izveidot jauno skaitītāju. Skatīt sadaļu “Skaitītāji”.
Ja skaitītājs, kurš tiek mainīts bija izmantots tekošā mēnesī un skaitītājam ir radījumi, tad izslēgt to no aprēķiniem ir nepieciešams nākamajā mēnesī pēc rēķinu izrakstīšanas pār tekošo mēnesi. Lai izslēgtu skaitītāju no rēķiniem ir jāaizpilda datums „Noņemšanas datums” attiecīgajā skaitītājā.
Sistēma rēķina skaitītāja radījumus ka starpību starp tekošā un iepriekšējā mēneša radījumiems. Tāpēc ir jāievada radījumu jaunajam skaitītājam par abiem periodiem. Tas ir iespējams paveikt izmantojot skaitītāju radījumu iesniegšanas režīmu izvēloties attiecīgo mēnesi un dzīvokļi. (Mājas -> Mainīt skaitītāju rādījumus) vai izmantojot skaitītāju radījumu tabulu reģistru.
Vadot jaunu (vai verificēto) skaitītu ir ailē Rādījums un Aprēķinātais rādījums ir jāievada skaitītāja rādījums skaitītāja uzstādīšanas brīdī. Sistēma automātiski izveidos skaitītāja rādījumu ierakstu uz ierpiekšēja mēneša beigām skatoties uz “Datums no” lauku.
Dzīvokļa informācija
Izvēlne: Mājas -> Dzīvokļa informācija
Funkcija ļauj vienā vietā saņemt pilnu ainu par dzīvokli. Tai skaitā pār rēķiniem, apmaksām, skaitītājiem, pakalpojumiem.
Lauki:
Mājas – no izkrītoša saraksta tiek izvēlēta māja.
Dzīvoklis – no izkrītoša saraksta tiek izvēlēts dzīvoklis.
Atskaite sastāv no dažām sekcijām. Augšā ir redzama īsa informācija par finansiālo daļu – pārmaksa/parāds.
Īpašnieki
Izvēlne: Pamatdati -> Klienti
Īpašnieki tiek rēģistrēti klientu reģistrā. Īpašniekiem ir speciālie lauki, kuri netiek izmantoti parastiem klientiem:
Debitoru konts: konts uz kuru tiek grāmatoti rēķini, kad tie tiek izrakstīti. Sistēma debeta pusē izmanto klientā noradīto kontu, bet krēdīta pusē kontu, kurš norādīts pakalpojumā.
Kreditoru konts: kontā tiek grāmatota īpašnieka pārmaksa. Šī konta atlikums tiek radīts rēķinā ka pārmaksa.
Drošibas naudas konts: parasti netiek lietots, bet var izmantot drošibas naudas uzskaitei, kura tiek saņemtā dzīvokļa/telpas izirēšanas gadījumā. Šo konta atlikumu var rādīt rēķinā ka drošibas naudu.
Soda procents dienā: ja atšķiras no uzstādījuma mājas ierakstā, tad šeit var norādīt individuālo
Dzīvokļi
Izvēlne: Mājas -> Pamatdati -> Dzīvokļi
Tabula satur mājas dzīvokļu sarakstu, ka arī katra dzīvokļa saiti ar īpašnieku
Lauki:
Māja: māja, kurā atrodas dzīvoklis
Numurs: dzīvokļa numurs
Klients: īpašnieks, kam pieder dzīvokļis. Īpašniekam ir jābūt rēģistrētam Pamatdati -> Klienti sadaļā.
Šablons: rēķina forma jeb šablons, ja dzīvoklim tiek piemērots individuālais rēķina izskats.
Neaktīvs: izslēdz dživokļi no rēķinu ģenerēšanas procesā.
Pakalpojumi
Pamatdati->Preces/pakalpojumi
Pakalpojumiem ir speciālie lauki, kuri netiek izmantoti parastiem pakalpojumiem:
Tabula satur pakalpojums, kurus apsaimniekotājs sniedz īpašniekiem un kas tiek atspoguļoti rēķinā (apsaimniekošana, apkure utt.)
Māja: māja, uz kuru attiecas pakalpojums
Deaktivizēt: ļauj laicīgi izslēgt pakalpojumu visiem dzīvokļiem. Tiek izmantota tādam samaksām, kas tiek maksāti reizi kvartālā. Tad ieslēdzās reizi trijos mēnešos.
Rādīt, ja ir nulle: rādīt vai nerādīt pakalpojumu rēķinā, ja rezultāts ir 0.
Cits periods: ir pakalpojumi, kurie tiek aprēķināti par iepriekšējo mēnesī, bet ir arī tie, kuri par tekošo mēnesi. Parasti pakalpojumi (ūdens, apkure, atkritumi) tiek aprēķināti par iepriekšējo periodu, bet apsaimniekošana, rezerves fonds un citi bieži tiek aprēķināti par tekošo mēnesi. Pakalpojumiem, kas tiek rēķināti par tekoši periodu ir jāatzimē “Cits periods.” Izrkastītā rēķina grāmatajuma datumi ir aktarīgi no šī lauka. Pakalpojumu summas ar atzīmēto “Cits periods” lauku tiek grāmatoti ar tekošo mēnesi, bet parējie ar iepriekšējo mēnesi.
Konts: kad rēķini tiek ģenerēti sistēma automātiski veido grāmatojumus. Debeta pusē ir konts, kurš ir definēts klientā, bet kredīta pusē ir konts, kurš
Prioritāte: tiek ievadīts numurs. Rēķina pakalpojumi tiek sakartoti vadoties pēc šī lauka vertības. Jo mazāks cipars ir laukā jo augstāk pakalpojums tiek radīts rēķinā.
Dzīvoklis - pakalpojums saikne
Mājas -> Pamatdati -> Dzīvoklis – pakalpojums saikne
Tabula satur pakalpojumus, kurus sniedz apsaimniekošanas firma katram dzīvoklim un vienību skaitu, par kuru tiek aprēķināta maksa.
Dzīvoklis: dzīvoklis, uz kuru attiecas pakalpojums
Pakalpojums: pakalpojums
Vienību skaits: vienību skaits (piemēram, apsaimniekošana – ir kvadrātmetru skaits, atkritumu izvešana – deklarētu cilvēku skaits utt.)
Deaktivizēt: ļauj laicīgi izslēgt pakalpojumu konkrētajam dzīvoklim.
Skaitītāju veidi
Mājas -> Pamatdati -> Skaititāju veidi
Māja: māja, uz kuru attiecas skaitītāja veids
Nosaukums: skaitītāja veida nosaukums – tiek iekļauts rēķinā.
Prioritāte – jo mazāk numurs, jo augstāk rēķinā paradās atbilstoša veida skaitītājs.
Aukstā ūdens pakalpojums: pakalpojums – aukstais ūdens
Karstā ūdens pakalpojums: pakalpojums – karstās ūdens uzsildīšana . Jābūt aizpildītai tikai karstās ūdens skaitītājiem. Aukstas ūdens skaitītājiem jāpaliek tukšam.
Korekcijas pakalpojums: pakalpojums – ja mājā tiek aprēķināta korekcija balstoties uz patērēto kubikmetru daudzumu.
Skaitītāji
Mājas -> Pamatdati -> Skaititāji
Māja: māja, kurai attiecās skaitītājs
Dzīvoklis: dzīvoklis, uz kuru attiecās skaitītājs
Veids: skaitītāja veids
Aukstā ūdens pakalpojums: ja tarifs atšķiras no kopējā (piemēram, ja cilvēkam ir maznodrošināta statuss), ir iespēja izveidot jaunu pakalpojumu ar īpašu tarifu un piesaistīt to skaitītājam.
Karstā ūdens pakalpojums: ja tarifs atšķiras no kopējā (piemēram, ja cilvēkam ir maznodrošināta statuss), ir iespējaizveidot jaunu pakalpojumu ar īpašu tarifu un piesaistīt to skaitītājam.
Korekcijas pakalpojums: ja tarifs atšķiras no kopējā (piemēram, ja cilvēkam ir maznodrošināta statuss), ir iespējaizveidot jaunu pakalpojumu ar īpašu tarifu un piesaistīt to skaitītājam.
Reģistrācijas numurs: skaitītāja reģistrācijas numurs. Vienā dzīvoklī nevar būt divi skaitītāji ar vienu un to pašu reģistrācijas numuru.
Uzstādīšanas datums: skaitītāja uzstādīšanas datums (ja nav zināms, tad var rakstīt jebkādu).
Noņemšanas datums: ja skaitītājs jau tika nomainīts, tad tas ir mainīšanas datums. Ja skaitītājam ir ievadīts nomainīšanas datums, tad skaitītājs vairs netiek radīts atskaitēs un rēķinos.
Verifikācijas datums: skaitītāja verifikācijas datums.
Rādījums: šīs lauks tiek lietots vienīgi pie skaitītāja pirmreizējas ievades un atspoguļo skaitītāja rādījumus uzstādīšanas brīdī. Šīs lauks netiek saglabāts skaitītājā. Lauks tiek lietots vienīgi darba atvieglošanai un skaitītāju rādījumu ieraksta automātiskai izveidošanai. Sistēma aprēķina ūdens patēriņu ka starpību starp rādījumiem uz iepriekšējā mēneša beigām un uz tekošā mēneša beigām. Tāpēc skaitītāju rādījumu ieraksts tiek veidots uz iepriekšēja mēneša beigām skatoties no skaitītāja uzstādīšanas datuma. Piemēram, ja skaitītāja uzstādīšanas datums ir 2017-08-15, tad skaitītāju rādījumi ieraksts tiks izveidots uz 2017-07-31 datumu.
lauks darbojas līdzīgi “Rādījums” laukam, vienīgais sistēmā tiek uzturēti divas rādījumu kopas. Pirmā kopa – Rādījumi “r” tiek uzturēta lai saglabātu un uzturētu rādījumus, kurus iesniedz pats īpašnieks “r” nozīme “roku”. Otrā kopa – Rādījumi “a” tiek uzturēta lai sistēma varētu rēķināt vidējus radījumus. Gadījumā ja īpašnieks iesniedz rādījumus katru mēnesi, tad abas kopas pilnīgi sakrīt, bet ja īpašnieks neiesniedz rādījumus, tad “roku” rādījumi stāv uz vietas, bet “automātiskie” sāk pieaugt. Sistēma vienmēr rēķina patēriņu skaitītājam ka starpību starp “automātiskiem” radījumiem uz iepriekšēja mēneša beigām un uz tekoša mēneša beigām.
Skaitītāju raidījumi
Mājas -> Pamatdati -> Skaititāju rādījumi
Māja: māja, kurai attiecās skaitītājs un raidījumi
Dzīvoklis: dzīvoklis, kuram attiecās skaitītājs un raidījumi
Skaitītājs: skaitītājs, uz kuru attiecās raidījumi
Perioda beigu datums: raidījumu datums – vienmēr atskaites mēneša pēdēja diena
Radījums: tekošie skaitītāja radījumi, kurus ir ievadījis īpašnieks. (skatīt: Skaitītāji sadaļu, “Rādījumi” lauka aprakstu)
Aprēķinātais raidījums: aprēķinātie jeb vidējie skaitītāja raidījumi. (skatīt: Skaitītāji sadaļu, “Rādījumi” lauka aprakstu)
Radījumu iesniegšanas datums: kalendārais datums, kad dati tika ievadīti. Ir lietderīgs lauks, ja rādijumi bija iesniegti caur internetu.
Ziņojumi
Mājas -> Pamatdati -> Ziņojumi
Māja: māja, kurai attiecas publikācija
Nosaukums: publikācijas temats
Saturs: HTML tagus. Piemērām, <b>ekonts.lv</b> atspoguļosies: ekonts.lv.
Mājas
Mājas -> Pamatdati -> Mājas
Nosaukums: mājas nosaukums (var lietot adresi)
Adrese: mājas adrese bez mājas numura. Piemēram: Jūrmala, Kurzemes pr.
Mājas numurs: mājas numurs
Pārvaldnieks: mājas pārvaldnieks
Skaitītāju radījumu nodošanas pirmais datums: sakuma datums, kad dzīvokļu īpašnieki var sakt nodot skaitītāju radījumus internetā, piemēram 25 nozīme, ka sakot ar 25.datumu (jābūt 20-30 diapazonā)
Skaitītāju radījumu nodošanas pēdējais datums: pēdējais datums, līdz kuram dzīvokļu īpašnieki var nodot skaitītāju radījumus internetā, piemēram 1 nozīme, ka līdz 25.datumam (jābūt 30-9 diapazonā)
Skaitītāju radījumu zīmes aiz komata: vai ir iespējams nodot radījumus ar zīmēm aiz komata.
Soda procents dienā: soda procents pār kavētam apmaksām pār vienu dienu
Sodu brīvdienas (mēn): mēnešu skaits pēc kuram tiek uzsākta soda naudas aprēķināšana
Šablons: rēķina šablons
Adrese daļa meklēšanai: kad tiek salīdzināts bankas izraksts ar rēķiniem, īpašniekiem, dzīvokļiem ir grūti sameklēt pilno adresi, jo cilvēki adresi Kurzemes prospekts 18 raksta gan Kurzemes 18, gan Kurz.pr. 18, gan Kurzemes pr. 18, tāpēc meklēt izrakstā labāk pēc adreses daļās, piemērām, Kurz.
Ģenerēt rēķinus
Mājas -> Ģenerēt rēķinus
Māja: māja, kurai vajag sagatavot rēķinus
Gads un Mēnesis: periods, par kuru ir jāpiestāda rēķini
Automātiskais režīms aprēķina visas summas (rēķina ierakstus), kas tiks iekļautas rēķinos. Pirms palaišanas vajag norādīt gadu un mēnesi. Tas ir periods par kuru tiek veikts aprēķins. Pēc šiem datumiem sistēma sameklē skaitītāju raidījumus un iztērētos ūdens kubikmetrus pēc laukiem aprēķinātais radījums.
Tiek palaista atskaite, kas rāda summas katram pakalpojumam.
Šis režīms ir vajadzīgs, lai salīdzinātu rēķinus ar pakalpojumu piegādātāju rēķiniem. Ja summas nesakrīt, jāpārbauda tarifi un jāpārlādē izraksta ierakstu ģenerāciju.
Kad summas sakrīt, tad var pariet pie rēķinu ģenerēšanas:
Mājas -> Ģenerēt rēķinus -> Ģenerēt rēķinus
Tiek palaists process, kas veido rēķinus. Process iekļauj visus rēķinu ierakstus attiecīgajos rēķinos un saglabā pie katra īpašnieka, dzīvokļa. Process grāmato visus rēķinus izmantojot attiecīgus kontus, kuri ir reģistrēti klientos (dz.īpašniekos) un pakalpojumus.
Gads un Mēnesis: periods, par kuru ir jāpiestāda rēķini
Grāmatojuma datums: sistēma automātiski grāmatos ģenerētus rēķinus. Grāmatojuma datums tiks izmantots no ši lauka pakalpojumiem, kuriem nav definēts “cits periods” attiecigā pakalpojumā.
Grāmatojuma datums citām periodam: Pakalpojumiem, kuriem ir definēts “cits periods” attiecigā pakalpojumā Grāmatojuma datums tiks izmantots no ši lauka.
Apmaksas datums: datums, līdz kuram rēķins ir jāapmaksā. Piemēram, 2016-02-25
Periods: periods, par kuru tiek izrakstīts rēķins. Piemēram, 01.2016
Cits Periods:periods, par kuru tiek izrakstītas rēķina atsevišķas pozīcijas, piemēram apsaimniekošana uz rezerves fonds. Piemēram, 02.2016
Papildus informācija: rēķina šablonā ir iespēja ielikt mainīgo informāciju dzīvokļu īpašniekiem. Piemēram attiecīgā mēneša apkures tarifu un tml.
Rēķina numurs: unikālā rēķina numura konfigurācijas lauks. <nr> vietā sistēma automātiski liks dzīvokļa numuru. Piemēram, 201602/<nr>: sistēma generēs rēķina numurus 201602/1, kur 1 – dzīvokļa numurs. <nr>-201602: sistēma generēs rēķina numurus 1-201602, kur 1 – dzīvokļa numurs.
Dzīvokļi: obligātais lauks. Dzīvokļu numuri. Ļauj izrakstīt rēķinus konkrētajiem dzīvokļiem. Var ievadīt caur domuzīmi, piemēram 1-20 (kas nozīmē no pirmā dzīvokļa līdz divdesmitam), viena dzīvokļa numuru vai dzīvokļus caur komatu (5,9,13,25).
Rēķinu kopsavilkums
Mājas -> Rēķinu kopsavilkums
Lai grāmatvedībā nevajadzētu glabāt visus drukātus ikmēneša rēķinus mapēs, laižot šo funkciju, sistēma ģenerē Excel failu ar visiem dzīvokļiem un piedāvā saglābāt to Jūsu datorā.
Fails satur visu informāciju par izrakstītiem rēķiniem, par parādiem vai pārmaksām un īpašniekiem attiecīgājā mēnesī. Pēc rēķinu ģenerēšanas, failu jāsaglabā, lai tas paliktu kopā ar grāmatvedības dokumentiem.
Lejupielādēt rēķinus
Mājas -> Sūtīt epastus/Lejuplādēt rēķinus
Sistēma atlasa visus rēķinus, kas tika ģenerēti norādītajā periodā. Ar trīm pogam ir iespēja:
1) Lejupladēt rēķinus (zip): izveido ZIP arhīvu un piedāvā lejupielādēt failu. Failā katrs rēķins ir atsevišķā PDF failā. Ir lietderīgs, ja ir vajadzība aptrādāt atsevišķus rēķinus.
2) Lejupladēt rēķinus (pdf): izveido PDF failu ar visiem rēķiniem vienā failā un piedāvā lejupielādēt failu. Ļoti ērti drukāt rēķinus.
3) Sūtīt epastus: ar šo pogu var sūtīt epastus visiem dzīvokļu īpašniekim, kam ir piereģistrēts epasts attiecīgā klientā.
Rādījumu ievadīšana
Mājas -> Mainīt skaitāju rādījumus
Atlases kritērijos ir sekojošie lauki:
Māja: māja, kurai ir jāvada rādījumi
Gads/mēnesis: gads un mēnesis. Ja ir jāizraksta rēķini par septembri, tad rādījumi ir jāvadā uz septembra mēneša beigām jeb ir jāizvēlas septembris.
Dzīvokļi: dzīvokļu numuri. Ļauj vadīt rādījumus konkrētiem dzīvokļiem. Var ievadīt caur domuzīmi, piemēram 1-20 (kas nozīmē no pirmā dzīvokļa līdz divdesmitam), viena dzīvokļa numuru, piemēram 5, vai dzīvokļus caur komatu, piemrēram 5,9,13,25
Nospiežot pogu “Mainīt skaitītāju rādījumu” ir redzams skaitītāju saraksts. Laukos Radījumi (a) un Radījumi (r) caur slīpsvītru ir redzami rādījumi, kurus ir ievadījis īpašnieks un aprēķinātie raidījumi. Kreisajā pusē no slīpsvītras iepriekšējā mēneša beigās, bet labajā tekoša mēneša beigās.
Ir lodziņš, kur var ievadīt/izlabot tekoša mēneša rādījumus.
Režīms ļauj arī rēķināt vidējus rādījumus par iepriekšējiem trim mēnešiem. Laukā “Vidējais” var redzēt aprēķināto vidējo patēriņu par iepriekšējiem trim mēnešiem un var uzlikt ķeksīti ja ir jāpiemēro vidējais aprēķins.
Gadījumā, ja īpašnieks nedzīvo, vai ir jāuzskaita 0 patēriņš, tad ir jāievadā iepriekšēja mēneša radījumus.
Rādījumu ielāde
Mājas -> Mainīt skaitītāju rādījumus -> Ielādēt skaitītāju rādījumus
Excel failā tiek aizpildītas trīs kolonnas. Dzīvokļa numurs, skaitītāja reģistrācijas numurs, skaitītāja tekošie raidījumi.
Excel failu, kurš tiek izmantots rādījumu ielādēšanai, lūdzu prasīt ekonts.lv administrācijai.
Skaitītāju atskaite
Mājas -> Skaitītāju atskaite
Veidot Excel failu – ja NO, tad ir redzams ekrānā, ja YES, tad piedāvā saglābāt Excel failu. Fails ir nepieciešams vēsturei. Rekomendējam saglabāt šo failu katru mēnesi.
Ir redzams saraksts ar visiem raidījumiem par noradīto mēnesi.
Parādnieku atskaite
Mājas -> Parādnieku atskaite
Konsolidēta atskaite – gadījumā, ja tiek ievadīts YES, parādās summārā atskaite par dzīvokļiem. Ja šis lauks paliek tukšs, tad parāda atsevišķi katru neapmaksātu rēķinu.